Projekta “KOPA – Kopienu organizēta pašu attīstība” ietvaros īstenots mērķtiecīgs aktivitāšu cikls, kura laikā Saldus novada kopienas soli pa solim iepazina Viedo ciemu pieeju, apzināja savus resursus, analizēja pārmaiņu signālus, meklēja jaunas attīstības idejas un veidoja iespējamos nākotnes scenārijus.
Aktivitātes veidotas kā savstarpēji saistīts process – katrā nākamajā posmā dalībnieki izmantoja iepriekš iegūtās zināšanas un paveikto, pakāpeniski nonākot no savas teritorijas un tās resursu apzināšanas līdz konkrētam skatījumam uz iespējamo nākotnes attīstību.
1. Iedvesmas un informēšanas pasākums – kāpēc veidot Viedo ciemu?
Aktivitāšu cikls sākās 20. maijā ar iedvesmas un informēšanas pasākumu “Kāpēc veidot Viedo ciemu?”, kuru vadīja Katrīna Doble.
Dalībnieki iepazinās ar Viedo ciemu un viedo kopienu būtību, attīstību Latvijā un Eiropā, kā arī praktiskiem kopienu piemēriem Eiropā un sasniegtajiem rezultātiem.
Diskusijā “Kāpēc veidot Viedo ciemu?” kopienu pārstāvji pārrunāja potenciālos ieguvumus un iespējas savās teritorijās. Savā pieredzē dalījās arī Viedā ciema “Jaunmuiža” aktīviste Ilze Kļava, stāstot par kopienas vairāku gadu attīstības ceļu. Jaunmuiža Viedā ciema atpazīstamības zīmi ieguvusi jau otro reizi, tādēļ dalībniekiem bija iespēja iepazīt praktisku un ilgtermiņā veidotu kopienas pieredzi. Šī aktivitāte veidoja kopīgu izpratni un pamatu turpmākajam darbam projektā.
2. Mūsu resursu apzināšana
3.jūnijā Koptelpā, norisinājās otrā projekta aktivitāte – praktiska nodarbība “Mūsu resursu apzināšana”, kuru vadīja Mg.sc.env. Ilze Tomanoviča-Barone.
Nodarbības laikā dalībnieki iepazina resursu kartēšanas metodi un strādāja pie savu kopienu resursu apzināšanas. Tika analizēts, kas katrā teritorijā jau ir pieejams – cilvēki, prasmes, vietas, organizācijas, uzņēmumi, dabas un kultūras vērtības, sadarbības iespējas un citi resursi, uz kuriem iespējams balstīt turpmāko attīstību.
Nodarbībā nonācām pie būtiska secinājuma – lai patiesi izprastu katra ciema stiprās puses un potenciālu, nepietiek tikai ar aktīvāko kopienas pārstāvju skatījumu. Ir jāiesaista arī paši iedzīvotāji. Tāpēc tika izveidota un izplatīta Viedā ciema resursu apzināšanas anketa, aicinot kopienu komandas to nodot tālāk iedzīvotājiem, aktīvistiem, biedrību biedriem un citiem vietējiem cilvēkiem.
Iegūtās atbildes kļuva par nozīmīgu pamatu nākamajām projekta aktivitātēm – jo vairāk viedokļu iespējams apkopot, jo precīzāk var ieraudzīt katras teritorijas resursus, iespējas un potenciālos attīstības virzienus.
Un, kas ir īpaši vērtīgi, aktivitātes laikā dalībnieki uzzināja ko jaunu ne tikai par savu kopienu, bet arī par citiem projektā iesaistītajiem ciemiem, to cilvēkiem, vērtībām un iespējām.
3. Signālu medības – ko mums stāsta pārmaiņas?
10.jūlijā dalībnieki tikās nodarbībā “Signālu medības”, kuru vadīja Mg.sc.comp. Edmunds Jansons, Vidzemes augstskolas maģistra studiju programmas “Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas” vadītājs.
Nodarbības ievaddaļā dalībnieki iepazinās ar stratēģiskās prognozēšanas jeb forsaita pieeju un dažādiem nākotnes veidiem, kā arī pārrunāja, kā mūsu attieksme un šodien pieņemtie lēmumi var ietekmēt vēlamās nākotnes veidošanos.
Šajā posmā uzmanība no esošajiem resursiem tika vērsta uz pārmaiņām un nākotni. Dalībnieki mācījās pamanīt un analizēt dažādus pārmaiņu signālus un attīstības tendences, kas jau šobrīd var liecināt par to, kā nākotnē var mainīties dzīve lauku teritorijās.
Tika meklēti arī līdz šim nepietiekami pamanīti vietējie resursi, identificēti riski un jaunas iespējas kopienu izaugsmei. Darbs ar signāliem palīdzēja paskatīties uz savu teritoriju citādi – ne tikai vērtējot, kas tajā ir šobrīd, bet arī domājot par to, kas varētu mainīties un kā šīs pārmaiņas iespējams izmantot kopienas labā.
4. Viedo ciemu ideju laboratorija
Aktivitāti “Viedo ciemu ideju laboratorija” vadīja Elīna Miķelsone, iepazīstinot dalībniekus ar dažādām sistemātiskas ideju vadības pieejām un metodēm jaunu ideju radīšanai. Elīna ir zinātņu doktors, MBA, PostDoc. Inovāciju un ideju vadības lektore un konsultante, biedrības Ideju uninovāciju institūts valdes priekšsēdētāja.
Laboratorijā dalībnieki strādāja ar iepriekš apzinātajiem resursiem un pārmaiņu signāliem, meklējot jaunus sadarbības virzienus, vietējo resursu izmantošanas iespējas un risinājumus kopienu attīstībai. Katrs ciems strādāja savā komandā. Praktiskajos uzdevumos dalībnieki mācījās domāt ārpus ierastajiem rāmjiem, kombinējot šķietami nesaistītas lietas un atklājot, kā no negaidītām sakarībām var rasties jaunas un vērtīgas idejas.
Dalībnieki iepazinās arī ar iedzīvotāju iepriekš iesūtītajām idejām, izvērtēja to aktualitāti un iespējas tās iekļaut ciema turpmākās attīstības iecerēs. Tas ļāva darba procesā ietvert ne tikai aktīvāko kopienas pārstāvju, bet arī plašāka iedzīvotāju loka redzējumu.
Izmantojot World Café metodi, dalībnieki iepazinās ar citu ciemu idejām, dalījās pieredzē un papildināja ieceres ar jauniem skatpunktiem. Īpaši vērtīgi bija tas, ka kopienas spēja paskatīties ārpus sava ciema robežām un ieraudzīt iespējas kopīgu iniciatīvu veidošanai. Vienlaikus būtiski bija idejas sasaistīt ar konkrēto vietu – katras kopienas cilvēkiem, resursiem, vajadzībām un iespējām, lai radītās ieceres varētu kļūt par pamatu turpmākai kopienas attīstībai.
5. No idejām līdz nākotnes scenārijiem
Pirmajās četrās aktivitātēs paveiktais kļuva par pamatu nākamajam projekta posmam – nākotnes scenāriju plānošanai.
Atšķirībā no iepriekšējām kopīgajām aktivitātēm šajā posmā pasniedzējs Edmunds Jansons individuāli strādāja ar katru no sešām iesaistītajām kopienām, ļaujot padziļināti pievērsties tieši konkrētās teritorijas situācijai un nākotnes iespējām.
Katra kopiena atgriezās pie iepriekš paveiktā – apzinātajiem resursiem, iedzīvotāju sniegtajām atbildēm, identificētajiem pārmaiņu signāliem un ideju laboratorijā radītajām iecerēm. Balstoties uz šo informāciju, komandas veidoja 4–6 iespējamos scenārijus tam, kā nākotnē varētu attīstīties viņu pagasts un kopiena.
Scenāriju veidošanas mērķis nav paredzēt vienu “pareizo” nākotni. Tas palīdz ieraudzīt vairākus iespējamos attīstības ceļus, saprast, kā dažādas pārmaiņas var ietekmēt teritoriju, un izvērtēt, ko kopiena pati jau šodien var darīt, lai virzītos uz sev vēlamāko nākotni.
Tieši šeit īpaši skaidri redzams visa aktivitāšu cikla savstarpējais turpinājums: Iepazīstam Viedo ciemu pieeju → apzinām savus resursus → pamanām pārmaiņu signālus → radām idejas → veidojam iespējamos nākotnes scenārijus.
Tas ir process, kurā kopiena no jautājuma “Kas mums ir?” pakāpeniski nonāk līdz daudz būtiskākam jautājumam – “Kādu mēs vēlamies savu kopienu nākotnē un ko varam darīt jau šodien, lai pie šādas nākotnes nonāktu?”
Šīs aktivitātes laikā kopienām īpaši noderēja Viedo ciemu ideju laboratorijā apgūtās ideju radīšanas metodes, jo ciema virzītājspēku definēšana, apvienojot kopienas vajadzības un radītās idejas, kā arī nākotnes scenāriju nosaukumu veidošana izrādījās nebūt ne vienkāršs process.
Projekta aktivitātes turpinās, stiprinot vietējo kopienu spēju pašām ieraudzīt savas iespējas, sadarboties un mērķtiecīgi plānot savas teritorijas attīstību. Nākamais solis būs Viedo ciemu stratēģiju izstrāde, kurā līdz šim paveiktais tiks pārvērsts konkrētos mērķos, prioritātēs un rīcībās.
Mērķis ir sagatavot topošos Viedos ciemus tā, lai jau nākamajā gadā tie būtu gatavi pieteikties atpazīstamības zīmei “Viedais ciems” un turpinātu īstenot pašu kopienu veidotu attīstības redzējumu.
Atziņas par līdz šim paveikto:
Katrs ciems ir unikāls. Katram ir savi cilvēki, resursi, vērtības, vajadzības, iespējas un nākotnes redzējums, tāpēc ciemu attīstībai nav piemērojama viena standartizēta pieeja. Attīstības virziens un risinājumi jāveido, balstoties katras konkrētās kopienas identitātē, potenciālā un vietējo iedzīvotāju redzējumā.
Esam raduši tagadnē notiekošos procesus skaidrot un vērtēt, balstoties uz pagātnes pieredzi un datiem. Taču scenāriju plānošana piedāvā citu skatpunktu – paraudzīties uz tagadni no iespējamo nākotņu perspektīvas. Iztēlojoties, kāda nākotne dažādu apstākļu ietekmē varētu veidoties, iespējams labāk saprast šodienas izvēles, savlaicīgi pamanīt iespējas un riskus un apzināties, kādi lēmumi jāpieņem jau tagad, lai tuvotos kopienai vēlamajai nākotnei.
Kopā veidosim stipras un viedas kopienas!
Pasākumi tiek organizēti projekta “KOPA – Kopienu organizēta pašu attīstība”, akronīms “KOPA”, ietvaros. Projekta Nr. 26-00-C0LA19.332-000003.
