Ko darīt ar Saldus ugunsdzēsēju veco depo?

Aptauja "Ko darīt ar Saldus ugunsdzēsēju veco depo?" notika no 2023. gada 1. augusta līdz 15. septembrim, ko iniciēja aktīva ļaužu grupa - 10 cilvēki, galvenokārt arhitekti.

Aptaujā piedalījās 491 respondents (409 atbildes elektroniski, 82 papīra formātā). Elektroniskās anketas respondentu vidējais vecums 46,1 gadi, 62,7% Saldus pilsētas iedzīvotāji. Papīra formāta anketās šādi dati netika pieprasīti.

Uz jautājumu “Kādas ir Jūsu domas, atmiņas, asociācijas saistībā ar Saldus ugunsdzēsēju depo?” saņemtas 450  (404 elektroniski, 46 papīra formātā) atbildes. Visbiežāk tika saņemta atbilde:” Svarīga, skaista, vēsturiska,saglabājama ēka. Ēka ir unikāla Skrundas ielas sastāvdaļa! Tas nav tikai grausts, bet gan mantojums ar bagātīgu vēsturisku substanci un potenciālu. tā ir viena no retajām vērtīgajām vēsturiskajām ēkām Saldū  ar uzrakstu uz  torņa,,Frauenburga””.

Ar ēku saistās respondentu bērnības un jaunības  atmiņas, kino, diskotēku, sporta zāles apmeklējumi, kā arī  personīgas atmiņas par darbiniekiem, 22 nostrādātiem darba gadiem, māsas kāzām, ainavu, ar brīvprātigo ugunsdzēsēju  Frīdi, kurš reizēm pat noskrējis ugunsdzēsēju transportu. Tur notikuši TDA “Kursas” mēģinājumi, koru mēģinājumi. 

Daļa respondentu izsaka arī bažas un ir pesimistiski: “..vecs grausts.. ja reiz kāds tik ļoti gribēja to ēku glābt, tad tas bija jādara jau savus 20 gadus atpakaļ. Bail, ka neuzkrīt uz galvas, kad braucu garām. Vēsturiska ēka, bet ļoti kritiskā stāvoklī”.

“Asociējas ar sirēnam no turienes, mašīnu rūkoņu un domām – kaut ātrāk apdzēstu. Garām ejot un uz torni paskatoties, pārņem tāda kā bijība, cieņa un pateicība…”

Vairāki respondenti uzsvēruši,  ka  “sarkanie ķieģeļi liek domāt par kaut ko vēsturisku un senu. Tā ir vērtība, par kuru jācīnās! Saldus apbūvē Skrundas ielā ir vairākas interesantas sarkano ķieģeļu ēkas. Tās visas ir kā vienots ansamblis. Ēka noteikti ir jāsaglabā, jo Saldus pilsētā ir maz vēsturisku objektu. Šāda atjaunota ēka katrai pilsētai darītu godu. Sarkanķieģeļu ēka Skrundas ielā ar skaistu torni”.

Četriem respondentiem ir  gluži pretējs viedoklis: “Nojaukt! Bīstams garāmgājējiem! Uzskatu, ka ēka ir grausts šobrīd un būtu jānojauc . Jādod vieta kam jaunam .”

Arī šīs divas atbildes liecina, cik dažādi esam, cik dažādi domājam: “Garām ejot tikai paskatos un nodomāju, ka citās pilsētās cenšas saglabāt vēsturisko centru,piemēram, Kuldīgā, Liepājā. Tas ir pilsētas šarms.”

“Itin nekādas (asociācijas), visa Skrundas ielas daļa pirms tagadējā depo man saistās ar kriminogēno situāciju, kad augu, un tornis vienmēr biedējis ar sagrūšanas risku”.

Viens no respondentiem izsaka bažas, ka varētu notikt manipulācijas ar aptaujas rezultātiem.

Arī nostaļģiskas atmiņas: “Reiz (bija) kino Imanta, iepretim bija skaista strūklaka, skvērs. Stāvās trepes iekšpusē. Vienu reizi piestāju, lai izlasītu, kas rakstīts senajā plāksnē uz ēkas fasādes. Biju patiesi pārsteigts. Manuprāt, ēka, kuru vajag saglabāt. Saldū daudz šādu pērļu nav. Pie šīs ēkas notika viens no pirmajiem, ja ne pirmais, underground mūzikas koncertiem.”

Jautājumā “Ja ēku atjaunotu, kas tur varētu būt?”  tika piedāvāti atbilžu varianti, kā arī iespēja piedāvāt savu ideju. Par vēstures muzeju, tūrisma objektu balsoja 135 respondenti (79 elektroniski, 56 papīra formātā), par izstāžu zāli – 62 respondenti (40 elektroniski, 22  papīra formātā), par zāli koncertiem un izklaidei 71 (36 elektroniski, 35 papīra formātā). Respondenti piedāvā izveidot tornī skatu laukumu, kafejnīcu, bibliotēku, ugunsdzēsības muzeju, Saldus Saldumu torni, zāli diskusijām, piemēram, festivāla LAMPA stilā, semināriem, intelektuāliem pasākumiem, pop up kafejnīcām, mazu kino zālīti, veikaliņu, radošās telpas,  veco ļaužu centru, telpas atdot jauniešiem, lai atīstītu savas idejas un šī brīža aktualitātes.”

Vai Jums šķiet laba doma ēku atjaunot, sadarbojoties kā partneriem iedzīvotājiem un pašvaldībai?

Saņemtas 195 atbildes, apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 153 respondents (86 elektroniski, 67 papīra formātā) jeb 78,4%.

Kā citus variantus, respondenti minējuši: “pašvaldībai jātiek galā, tas viņu pienākums, ēka nododama īpašumā īstam saimniekam; privātā publiskā partnerība visplašākajā spektrā; samērīgā proporcijā jā, sevišķi, ja caur šo darbu iedzīvotāji var iemācīties kādu prasmi, piemēram, atjaunot koka logus (līdzīgi kā darbojas Kuldīgas restaurācijas centrs); piesaistot citus naudas līdzekļus; būtībā jā, bet, veicot būvnieka ekspertīzi, ir jāsaprot, vai to finansiāli vispār ir iespējams paveikt – 50:50; partnerība un iedzīvotāju līdzdalība nereti ir ļoti iedarbīga metode mērķu sasniegšanai; būtu jauki, ja varētu piesaistīt kādu arzemju naudiņu, kas noticētu idejai un būtu gatavi ieguldīt.”

Atbildot uz jautājumu, “Vai Jūs gribētu piedalīties?”, 291 respondents  (250 elektroniski un 41 papīra formātā)  saka: jā; 187 respondenti (157 elektroniski, 30 papīra formātā) saka:  nē! 

Savukārt ar mieru atdāvināt remonta darbiem sev vairs nevajadzīgus būvmateriālus, atdāvināt iekārtojumam senus interjera priekšmetus būtu gatavi 348 respondenti (307 elektroniski, 41 papīra formātā). Uz jautājumu kopā atbildējuši 476 respondenti.

217 respondents (191elektroniski, 26 papīra formātā) gribētu piedalīties nama atjaunošanā, kā brīvprātīgais ar savām rokām. Uz jautājumu kopā atbildējuši 468 respondenti.

299 respondenti (261 elektroniski, 38 papīra formātā)  būtu gatavi ziedot naudu (atbilstoši savām iespējām) ēkas atjaunošanai,  179 respondenti (148 elektroniski, 31 papīra formātā) saka skaidru nē ziedošanai!

Aicinājumā izteikt novēlējumu atsaukušies 474 respondenti. Vēlējumos vairākkārt atkārtojas:  “lai izdodas, veiksmi, lai top!

Lasāmi arī  diametrāli pretēji vēlējumi (7 respondenti):“ Ātrāk nojaukt to sabrukušo graustu. Nevajag pieķerties lietām, kas savu mūžu nokalpojušas. Lētāk sanāk no jauna uzcelt. Ja zirgs ir beigts, nav jēga pierādīt, ka ar to vēl var jāt. Pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par šīs vecās un bīstamās ēkas nojaukšanu un tanī vietā uzcelt jauno ārkārtas reağēšanas centru. Neveidot aptauju vienpusēju. Ar domu – visi domā tā, kā es. Man šī ēka nešķiet investīciju vērta.”.

Vairākums respondentu atjaunošanas darbā saskata perspektīvas: “Lai ēkas nākotne būtu tāda, par kuru, pēc gadiem nebūtu jākaunas, vai jānožēlo! Lai ēkai atrodas jauns pielietojums!”.

Skip to content