Eiropas Komisija piedāvājusi nākamo ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam, kura kopējais apjoms ir ap 2 triljoniem eiro. Budžets kļūs vienkāršāks un orientēts uz rezultātiem – no 52 programmām paliek 16. Lielākais finansējums paredzēts valsts un reģionu partnerības plāniem (865 mljrd. EUR), kas apvienos ES kopīgās prioritātes ar nacionālajām vajadzībām, kā arī Eiropas Konkurētspējas fondam (409 mljrd. EUR), kas veicinās inovācijas, digitalizāciju, drošību un enerģētikas pāreju. Latvijai paredzētais piešķīrums ir 9,3 mljrd. EUR, no kuriem lielākā daļa – vispārējam atbalstam, bet arī migrācijai, drošībai un sociālajam klimatam.
Konferences runātāji uzsvēra gan iespējas, gan riskus. Baiba Braže, ārlietu ministre, norādīja, ka Latvijai jāspēj demonstrēt gatavību konkurēt ar citām ES dalībvalstīm un pastāvēt par to, kas mums ir svarīgs. Viņa atgādināja, ka Kohēzijas politika ir bijusi nozīmīgs instruments Latvijas izaugsmē – mūsu IKP no brīža, kad iestājāmies ES (salīdzinot ar ES vidējo IKP) ir pieaudzis, un šis progress nebūtu iespējams bez Kohēzijas fonda atbalsta. Tādēļ arī pēc 2027. gada Latvijai nepieciešams līdzvērtīgs atbalsts kā līdz šim, un ir svarīgi nepieļaut, ka Kopējā lauksaimniecības politika un Kohēzijas politika tiek apvienotas, jo tas atsauksies uz pārtikas cenām un lauku attīstību. Jāapzinās, ka tradicionālās politikas mainīsies un jābūt gataviem izmantot iespējas. Arvils Ašeradens, finanšu ministrs, uzsvēra, ka Latvijai jāsaprot, kur specializēties uz nākamajiem 7–10 gadiem, lai kļūtu konkurētspējīgāka – līdzīgi kā Igaunija sevi pozicionējusi kā digitālu lielvalsti, bet Lietuva – kā biznesa centru. Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore, brīdināja, ka jaunā fondu arhitektūra var izraisīt turbulenci un konkurenci starp dažādām nozarēm.
Diskusijās vairākkārt uzsvērta nepieciešamība pēc sabiedrības līdzdalības un uzticības atjaunošanas. Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents un EESK loceklis, norādīja, ka jaunajā budžetā pietrūkst demokrātijas, solidaritātes un sabiedrības noturības dimensijas, kas būtu jāredz kā viens no Eiropa pamatiem tās budžetā. Regita Zeiļa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore, aicināja stiprināt mūsu balsi Eiropā, lai nodrošinātu labāku un skaistāku nākotni visiem. Sabiedrība atgādināja, ka līdzās lielajiem projektiem svarīgi saglabāt arī atbalstu mazākiem, piemēram, LEADER iniciatīvām, kas nodrošina tiešu ietekmi uz vietējo kopienu attīstību. Tika izcelts arī sabiedrības satraukums – finansējuma sadalījumam jāievēro princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Vairāki runātāji uzsvēra – procesiem jābūt caurspīdīgākiem, sabiedrībai klātesošai un diskusijām kvalitatīvākām, lai lēmumi būtu balstīti sabiedrības uzticībā un skaidrā nākotnes redzējumā.
Providus mājaslapā šobrīd pieejams ieraksts un apkopojums konferencei: https://providus.lv/raksti/konference-es-daudzgadu-budzets-2028-2035-gadam-vai-piedavajums-atbilst-latvijas-interesem/ .