Pārcēlāja — no sapņiem uz darbiem

       Sandra bija to saldenieku komandā, kas pirmie izprata Lauku attīstības programmas LEADER potenciālu kopienas izaugsmē, bija viena no Vietējās rīcības grupas dibinātājām un divdesmit gadu garumā gādāja, lai Eiropas Savienības struktūrfonda miljoni eiro tiktu iztērēti Saldus novada izaugsmei, labklājībai un sociālajai drošībai. Vēl vairāk viņai rūpēja, lai pie šiem līdzekļiem tiktu arī nomaļāko pagastu un ciemu iedzīvotāji un arī viņi gribētu vairāk un iemācītos pie tā tikt.
       Nemiera cēlēja! Kad Sandra pieteicās ciemos, bija skaidrs, ka nebūs, kur sprukt, — būs jādomā, jāsapņo un jāpārvar solis starp sapni un realizējamu plānu. Cik daudzus viņa pa šiem gadiem ievilinājusi projektu īstenošanas azartā! Cik daudz labu darbu ir Sandras Fridrihsones un viņas kolēģu pamudinājumu, iedrošinājumu, padomu un reizēm pat uzstājības lolojums!
       Kopā ar Sandru bija viegli sapņot, un viņa prata pārliecināt, ka galvenais ir saņemties drosmi un sākt darīt. Tik vienkārši! Tikai tuvākie kolēģi zina, cik liels darbs jāizdara, lai LEADER nauda būtu pieejama projektu rakstītājiem, — sākot ar stratēģiju, rīcības plānu veidošanu, saskaņošanu, precizēšanu, sekošanu finansējuma devēja aktualitātēm, konkursu īstenošanu, beidzot ar sadarbību ar institūcijām… Tāpat kā pianists skaisti nospēlē koncertu un nerunā par nogurdinošām mēģinājumu stundām, arī Sandra piedāvāja tikai sava darba skaisto rezultātu — iespēju īstenot sapņus un plānus.
      Jā, un vēl drosme… Reiz atklātā sarunā skārām tēmu par viņas veselību. Sandra nupat bija izcietusi ārstēšanās kursu. “Jautājums nav par to, vai diagnoze atgriezīsies, bet — kad tas būs. Ja gribat mani atbalstīt, — nerunājiet par to. Ne ar mājienu nepieminiet! Es gribu nodzīvot tik normālu dzīvi, cik vien būs iespējams.” Tā viņa arī darīja — cik pietika jaudas (un arī tad, kad tās gaužām trūka), darīja, tikās, organizēja un piedalījās, un ar skatienu vien apturēja vēlmi pajautāt: vai tev tas būs pa spēkam? Un turpināja būt viegla — valodoja par darbu, izlasītām grāmatām, dzirdētām un pārdomātām atziņām, dārza darbiem, savām iecerēm un sapņiem. Par tiem viņa stāstīja ar tādu pārliecību, ka jātic — Sandra redzēs tos piepildāmies. No kāda mākoņa sudraba maliņas, koka lapas dancinoša vēja pūsmas vai rīta saulē mirdzoša rasas piliena smilgas galā.
       Sandras tuvāko kolēģu Artas Ozoliņas, Madaras Ābolas un Gunitas Daugelas atvadu vārdi: “Mūžīgais teiciens, ar ko Sandra mums asociējas,  – Ar cilvēkiem ir jārunā“.
      Sandra ir ietekmējusi daudzu cilvēku dzīves. Mums viņa bija skolotāja un padomdevēja ne tikai vārdos. Turpināja darboties līdz pat brīdim, kad slimība ierobežoja viņas spējas, ar savu piemēru apliecinot patiesu iekšējo spēku. Sandra ir paraugs tam, kā saglabāt stāju, nesalūzt grūtībās un turpināt iedvesmot citus. Notikumos un cilvēkos viņa vispirms meklēja gaišumu. Sandrai piemita inteliģenta cilvēka burvīga spēja pasmaidīt par sevi, kādu pārpratumu vai neizdošanos.
       Sandra bija daudzpusīga un vienmēr atvērta sadarbībai — leca iekšā notikumos. Vienmēr mācēja atrast izeju no situācijām. Viņas enerģija plūda pāri malām! Nebaidījās iepazīt jaunas lietas, par tām viņa izteicās: “Ja es no tā neko nesaprotu, tad tas ir kaut kas labs.”
       Kad runājām par mūsu biedrības projektu bīdīšanu tautiņās, Sandra vienmēr teica, ka jādomā: “Mums ir, citiem nav!” — lai mēs izceltos un spētu konkurēt ar citiem dižošanās pasākumos.
      Sandru iepazinām 2017. gadā, kad stājāmies biedrībā par darbiniecēm. Sākumā pat nesapratām, kas vispār ir Vietējā rīcības grupa. Gadiem ejot, saaugām tik ļoti kopā, ka visas četras zinājām visu un darbojāmies kā viens vesels.
      Paldies, ka Sandra bija daļa no mūsu dzīves un mēs varējām būt viņas dzīvē!”
No Latvijas Lauku foruma:
      “Sandra bija silts, gudrs un spēcīgs cilvēks, kura klātbūtne un darbs atstāja paliekošu nospiedumu Latvijas lauku attīstībā un kopienu stiprināšanā.
    Sandra ir ietekmējusi daudzu cilvēku dzīves — daudziem viņa bijusi kā skolotāja un paraugs stipra, atbalstoša, līdzās esoša cilvēka paraugs. Viņa vienmēr atgādināja, ka ar cilvēkiem ir jārunā.
Ar stingru pārliecību teica: “Ja cilvēks uz laukiem ir atnācis, mums taču jāpalīdz viņam tur palikt!”
       Šie vārdi ir apliecinājums viņas ticībai cilvēkiem un lauku nākotnei. Pateicamies par Sandras lielo ieguldījumu un iedvesmu, un lai mums izdodas turpināt viņas iesākto darbu un piepildīt dzīvē šo pārliecību, kas viņai bija tik svarīga!”
Zane Jakušenoka, Lauku atbalsta dienests:
      “Sandra bija cilvēks ar savu viedokli un augstu atbildības sajūtu pret darāmo. Aktīvi iesaistījās procesos, neskaidrās lietās vienmēr centās ievest skaidrību, uzdeva neērtos jautājumus, argumentēja un pauda savu viedokli, iedziļinājās lietās līdz pašiem pamatiem. Kopā attīstījām un pilnveidojām LEADER no pašiem pirmsākumiem.
      Sandra izcēlās ar atvērtību, cilvēcību un cieņpilnu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Tāda viņa paliks arī manā atmiņā….”